Sveču mēnesis

Februāris tradicionāli tiek dēvēts par sveču mēnesi Latvijā. Šis nosaukums saistīts ar Sveču dienu, kas tiek svinēta 2. februārī. Senie latvieši šo dienu uzskatīja par ziemas vidu, un tā bija saistīta ar dažādām tradīcijām, tostarp sveču liešanu un dedzināšanu.

Sveču liešana un dedzināšana:

Galvenā Sveču dienas tradīcija bija sveču liešana un dedzināšana. Ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Svarīgi bija, lai sveču liešana notiktu priecīgā un jautrā noskaņojumā, jo, ja lējējs bija dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu un sprakšķot.

Laika prognozēšana:

Sveču dienā senči vēroja laika apstākļus, lai prognozētu nākamā gada ražu un laika apstākļus. Piemēram, ja Sveču dienā bija skaidrs un saulains laiks, ticēja, ka būs silts maijs un labs ražas gads.

Ēšanas un uzvedības tradīcijas:

Lai gads būtu jautrs un cilvēks skaists, Sveču dienā bija jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, jāsmējas, jādzied un jābūt jautram. Meitām ieteica ēst dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Sveču dienas ticējumi:

• Ja Sveču dienā snieg vai putina, gaidāma silta un lietaina vasara.

• Ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču gaidāms silts maijs un labs ražas gads.

• Ja Sveču dienā silts laiks, gaidāms agrs pavasaris.

Sveču dienas nozīme:

Sveču diena iezīmē ziemas vidu un tiek uzskatīta par pirmo ziemas un pavasara tikšanos. Tā ir diena, kad tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu un tiek gaidīta pavasara atnākšana.