Tēvu diena

Šogad 2025. gadā svinama - 14. Septembrī 

Tēvu diena – sirsnīgi svētki mūsu ģimenēs

Katru gadu septembra otrajā svētdienā Latvijā atzīmējam Tēvu dienu – dienu, kas veltīta mūsu tēviem, vectēviem, krusttēviem un visiem tiem vīriešiem, kuri savās ģimenēs ienes rūpes, mīlestību un drošības sajūtu.

Tēvu diena ir iespēja pateikt “paldies” par rūpēm un atbalstu, ko bieži ikdienas steigā piemirstam novērtēt. Tā nav tikai tradīcija – tas ir atgādinājums, cik liela nozīme ir tēva lomai bērna dzīvē un visas ģimenes kopībā.

Kā radās Tēvu diena?

Lai gan Latvijā Tēvu dienu svinam salīdzinoši nesen, ideja nāk no citām pasaules valstīm.

• ASV un Kanādā to svin jūnijā,
• Eiropas dažādās valstīs datumi atšķiras,
• bet Latvijā tā nostiprinājusies kā rudens svētki septembrī – laikā, kad daba pati aicina uz ģimeniskumu un siltām sarunām.

Kā mēs svinam?

Tēvu diena nav par lielām dāvanām vai greznām svinībām. Tā ir par laiku kopā.

Dažas idejas, kā šo dienu padarīt īpašu:

• kopīgas brokastis vai pikniks parkā,
• bērnu gatavotas kartītes, zīmējumi vai nelieli rokdarbi,
• pārsteiguma izbrauciens pie dabas vai uz tēva iecienītu vietu,
• kopīgas sporta aktivitātes vai spēles.

Bieži vien tēviem svarīgākais ir nevis tas, kas tiek uzdāvināts, bet gan piederības sajūta un uzmanība no ģimenes.

Dāvanu idejas

Ja tomēr vēlies pārsteigt tēti ar ko taustāmāku, vari izvēlēties:

• personalizētus priekšmetus (krūze ar bērnu zīmējumu, T-krekls ar mīļu frāzi),
• foto albumu ar ģimenes atmiņām,
• mākslas darbu, kas atgādina par īpašiem brīžiem,
• vai vienkārši paša gatavotu kartīti, kas pasaka vairāk par jebkuriem vārdiem.

Paldies, tēti!

Tēvu diena ir sirsnīgs atgādinājums, ka stiprs un mīlošs tēvs ir ģimenes balsts. Tā ir diena, kad apstājamies, pasakām paldies un atceramies – labākā dāvana vienmēr būs mūsu laiks un klātbūtne.

Sveču mēnesis

Februāris tradicionāli tiek dēvēts par sveču mēnesi Latvijā. Šis nosaukums saistīts ar Sveču dienu, kas tiek svinēta 2. februārī. Senie latvieši šo dienu uzskatīja par ziemas vidu, un tā bija saistīta ar dažādām tradīcijām, tostarp sveču liešanu un dedzināšanu.

Sveču liešana un dedzināšana:

Galvenā Sveču dienas tradīcija bija sveču liešana un dedzināšana. Ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Svarīgi bija, lai sveču liešana notiktu priecīgā un jautrā noskaņojumā, jo, ja lējējs bija dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu un sprakšķot.

Laika prognozēšana:

Sveču dienā senči vēroja laika apstākļus, lai prognozētu nākamā gada ražu un laika apstākļus. Piemēram, ja Sveču dienā bija skaidrs un saulains laiks, ticēja, ka būs silts maijs un labs ražas gads.

Ēšanas un uzvedības tradīcijas:

Lai gads būtu jautrs un cilvēks skaists, Sveču dienā bija jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, jāsmējas, jādzied un jābūt jautram. Meitām ieteica ēst dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Sveču dienas ticējumi:

• Ja Sveču dienā snieg vai putina, gaidāma silta un lietaina vasara.

• Ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču gaidāms silts maijs un labs ražas gads.

• Ja Sveču dienā silts laiks, gaidāms agrs pavasaris.

Sveču dienas nozīme:

Sveču diena iezīmē ziemas vidu un tiek uzskatīta par pirmo ziemas un pavasara tikšanos. Tā ir diena, kad tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu un tiek gaidīta pavasara atnākšana.